Eseja par Jupitera vērošanu

Ir jūlija nakts sākums. Esam vidusjūras piekrastē un virs jūras augstu debesīs mirdz Jupiters. Ilgāk veroties tajā, radās dažas domas.
Labās planētas ir spožas. Visspožākais ir Mēness, kurš ir labs tikai esot spožā fāzē. Visspožāk mirdz labā Venera no rīta vai vakarā. Jau pieminētais Jupiters seko.
Tā sēžot, vienubrīd pat iezagās galvā doma: vai tikai spriedumi par planētu labumu nav tieši saistīti ar gaismu. Gaisma taču ir nepārprotams labums ikvienā garīgā doktrīnā. Taču tad es šo domu atmetu, vismaz tik vienkāršotā izpratnē, ka tas būtu vienīgais labo planētu kritērijs. Taču laikam jau pastāv Debesu nodoms par sakarību ar uz Zemes redzamo planētu gaismas daudzumu. Vai tad var būt savādāk, vai vispār kāds fenomens var pastāvēt bez jēgas?
dienā, atrodoties dienvidu Saules svelmē var labi saprast Saules duālo nozīmi. Tā izdedzina visu kas ir pārejošs, vienlaicīgi dodot visam gaismu. Pie mājiņas, kurā dzīvojam, dienvidu pusē dienas vidū...ir karsti. Apmetoties ziemeļu pusē, ēnā, sajūta ir veldzējoši brīnišķīga. Vastu šastra piešķir dienvidu pusi Marsam - sliktajai planētai, mājokļa pagalma pusi iesakot ierīkot ēnas pusē. Atrodoties dienvidu pusē pēc kāda laika jūtu neapmierinātības pieaugumu, viss un visi sāk kaitināt(sevi ieskaitot)-ļoti labi atpazīstu šo sajūtu pēc spēcīgiem Marsa tranzītiem...
Lai saprastu seno astrologu spriedumus par Saturnu jādodas pāri jūrai uz kādu arābu tuksnesi un jāpasalst naktī un vējā.
Tā sēžot un vērojot Jupiteru, pēc kāda laika sāku nojaust par seno astrologu daudz ciešāku un apzinātāku saikni ar debesīm. Man piemēram uzmanību ik pa laikam novērš daudzās piekrastes māju gaismiņas. Ja to nebūtu. Jupitera gaisma kļūtu tik varena!
Ir grūtāk sajust Jupitera milzīgo varenību, ja blakus spīd liels apaļš lukturis...
Peldot brīnišķīgajā jūrā, kura ir sāļa, saproti, kādēļ Mēnesim atvēl sāļu garšu. Jūras ūdens ir tik..pazīstams instinktu līmenī, es tajā jūtos kā...mājās, kā pirmmājās pie mātes-dabas. Šo sajūtu var dabūt tikai atklātā jūrā, pie mūsu Rīgas līča nevar, jo tas ir ļoti salds- tajā daudz saldūdens.
Harmonija- Saule-Mēness.
Dienas un nakts kartes- ļoti bieži klasiskajā astroloģijā redzam lielo atšķirību kartes interpretācijā sakarā ar to vai tā ir dienas vai nakts karte. Ziemeļu platuma grādos pāreja no gaismas uz tumsu ir pakāpeniska,.Mūs mulsina, ka daži grādi asc/dsc ir tik izšķiroši. Taču dienvidos tieši tā arī ir: tikko spīdēja saule un jau pēc dažām minūtēm valda tumsa un otrādi, īpaši kalnainā apvidu( tādā mēs atradāmies).Tāpat dienvidos nav problēmas ar māju sistēmas izvēli.
Eksaltēti spilgtā veidā dabas un astroloģijas saistību var saņemt tikai dienvidos. Un kādi tad brīnumi, ka astroloģija pie mums atnākusi tieši no dienvidiem?
Andris Račs
Sanrafaēla , 2017.gada 14.jūlijs

Atpakaļ