Zemes tips. Bailes no piespiešanas un atkarības.

Zemes tips
Zemes tips. (Vērsis, Jaunava, Mežāzis) Bailes tikt piespiestam un būt atkarīgam.

Nebūt ne viss, kas tiek izjusts kā piespiedu stāvoklis, tāds ir ārēju faktoru dēļ. “Piespiedu pirkums”, kurš “spiež” iegādāties skaistas drēbes, nebūt nenāk no kokvilnas vai vilnas uzbrukuma cilvēkam.
Ja cilvēks ir spiests ēst tādēļ, ka ir izsalcis – tas nav ārējs spiediens, bet nepieciešamība. Ja ir nepieciešamības situācija, nepieciešamība var kļūt par “vēlamību”. Nepieciešamību nedrīkst jaukt ar skaidri izteiktu piespiedu stāvokli. Piemēram, kāda mana kliente saka, ka viņa jūtas apspiesta, jo vīrs viņu spiežot mazgāt zeķes. Es savukārt viņai saku, netīras drēbes nepieciešams mazgāt – tā ir nepieciešamība, nevis piespiedu stāvoklis!
Tas, kurš vēlas pirkt, tam ir arī jāmaksā. Tam kurš izjūt kādu vēlmi, ir jāmāk arī atteikties. Viņam jābūt spējīgam uz to, ka nāksies sniegt pretpakalpojumu tam, kurš jūsu vēlmes apmierina. Normālas attieksmes gadījumā Zemes tips izlemj, cik un ko tas vēlas iegūt un cik par to ir gatavs maksāt. Tad cilvēks ir spējīgs gan prasīt, gan atteikties.
Taču tas, kurš izvirza absolūtas prasības, nav spējīgs atteikties! (Es esmu pelnījusi būt laimīga! Ja es neesmu laimīga, tad kāds ir vainīgs!). Šis cilvēks nav gatavs ekvivalentai kompensācijai. Tādējādi viņš kļūst par savu vēlmju ķīlnieku. Viņš līdzinās pērtiķim, kurš iebāzis roku traukā ar šauru kaklu, saķēris tajā esošu banānu un nekādi nespēj atlaist banānu, lai atbrīvotos.
Tas, kurš izvirza pārāk lielas vai bezkompromisa pretenzijas, kurš vēlas, lai visi viņu apbrīnotu un mīlētu, vai arī tāds, kurš vēlas aklu paklausību (Mežāzis), tāds, kurš nevēlas novecot (Vērsis) vai tāds, kurš uzskata, ka nav jāpilda savi pienākumi un vienošanās, tas ignorē realitāti.
Tieši tādēļ, ka viņš izvirza totālas pretenzijas (Cilvēka cienīga alga!), viņš uztver realitāti kā apsiešanu un piespiešanu. (Esmu spiests strādāt par grašiem!). Un lai izbēgtu no realitātes atzīšanas, viņš izvairās no tās, un ja nepieciešams, izmanto “piespiedu melus”. Piemēram, šmaucas ar nodokļiem, jo valsts “piespiež” to darīt.
Tāda veida bēgšana no realitātes galu galā iedzen cilvēku melos, kuru dēļ viņš pats pārstāj sevi cienīt. Un ja cilvēks sevi neciena un nemīl tādu kāds viņš patiesībā ir, rodas neizbēgamas problēmas daudzās dzīves sfērā, ieskaitot attiecības.
Tad, kad nespēj ne no kā atteikties, tad nespēj ne uz ko izšķirties! Man ir daudzi klienti Vērši, kur neuzsāk biznesu, jo baidās atteikties no drošas algas. Tādējādi viņi vēl vairāk jūtas piespiesti un iedzīti strupceļā. Uz priekšu iet ir bail, bet uz vietas palikt neapmierina. Palikt ar vīru negribas, bet ar citu ir riskanti, turklāt nereti izšķirošs ir materiālās stabilitātes jautājums.
Šī maldus atkarība (patiesībā no vēlmēm) nobloķē cilvēka iemiesošanās jēgas realizāciju. Daudzi gadiem ilgi nevar saņemties sākt nodarboties ar savu sirdslietu profesionāli, jo baidās no materiālam “grūtībām”. (Man jāmaksā jaunās mašīnas līzings! Nevaram tagad bērnu, draugam ir kredīts par jahtu!).
Patiesībā šī pieķeršanās savām vēlmēm ir vienīgais traucēklis virzīties uz priekšu. Un tā kā viņš vēlas vienlaicīgi gan to, gan to – tas ir, gan valdīt pār visu savu mantu, gan būt neatkarīgam un nespiestam, tad rezultātā viņš neizdara NEKO! Kad pie manis atnāk sieviete un saka, ka satikusi vīrieti ar Mēnesi Vērša zīmē, es zinu, ka nekas tur nebūs, jo viņam ir sieva, māja, bērni. Viņš neatteiksies no tā visa, viņš vēlas tikai iegūt klāt, bet nespēj atteikties. Nespēja izlemt un rīkoties, var nobloķēt jebkuru iniciatīvu. Viņš dzīvo tādā kā gaidošas pacietības stāvoklī un it kā spēja uz kompromisa lēmumu, kuras dēļ viņš “ir spiests” pagaidām neko nemainīt (Bērni vēl mazi!). Atceros daudzu Jūrmalas pamatiedzīvotāju “vēlmi” pārdot savus īpašumus, taču tie netiek pārdoti, jo cena ir tāda, kas parāda, ka tie nemaz nevēlas pamest savas mīļās vietas, taču lielu naudu arī gribas. Tā nu dzīvo “taisoties pārdot”.
Ir ļoti grūti dzīvot, ja trūkst pārliecinātības par sevi. Viss, kas garantē pārliecību –stingrība, noturība, neatlaidība, ilglaicīgums, viss tas kļūdaini tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai uzvarētu neticību saviem spēkiem. Visam, kas tiek iegūts valdījumā, viss, kas pieder (mans), ir jākalpo kā paša vērtības pierādījumam pašam priekš sevis un arī apkārtējiem.
Taču tie ir maldi, ka, ja kaut kas pieder, tas automātiski noregulē pašnovērtējumu dziļākajā būtībā. Tas dod ilūziju tikai tik ilgi, kamēr tas pieder!
Pašapliecināšanās ir kaut kas pretējs pašpārliecinātībai. Pašapliecināšanās rodas no satraukuma, no pašpārliecinātības trūkuma. Pašapliecināšanās cenšas izmantot visas privātīpašuma, visas materiālās garantiju formas.
Smalkākajās izpausmēs tās ir sabiedrībā pieprasītas domas, viedokļi, izskats (mode). Tad cilvēks iegūst ārēji ļoti inteliģentu formu (smalka dāmīte, gudrs kungs). Šodien tas iegūst masveida izpausmes instagrammā un citos Pašapliecināšanās vietās ar blogiem, skaistām fotogrāfijām utt. Ja cilvēks saņem komplimentus, tas jūtas vērtīgāks. Šāds cilvēks nodarbojas ar imponēšanu (imponēt – radīt labu iespaidu, izraisīt simpātijas, censties patikt ar savām zināšanām utt.). Tiek pirktas smalkas lietas, iekārtoti skaisti mājokļi un citādi tērēti lieli līdzekļi, (spiests tērēt) lai imponētu.
Tie nereti izmanto drošas morāles klišejas, lai pamatotu savu nespēju kaut ko mainīt un atteikties. Tie brīdina citus, (piemēram, māte – meitu) lai tie neriskē un nedara nepareizas lietas, jo tā var zaudēt. Tie māca bērniem, ka galvenais ir labi iekārtoties (tādēļ nepieciešams diploms, kaut vai nemīlamā profesijā).
Zinu no savas pieredzes, ka Zemes tips ir visnoturīgākais un spītīgākais, tas vismazāk ir spējīgs mainīties. Tam ir visgrūtāk atteikties no Pašapliecināšanās karjerā, materiālajā pasaulē. Tam ir ļoti grūti atteikties no visa tā sava es smaguma, lai pagrieztos pret cilvēkiem ar spēju brīvi, spontāni un atvērti dzīvot.
Vienmēr strādā bailes ar tādu notāriem piemītošu logo:
JA NU KAS?

Izmantoti Max Lusher teksta fragmenti

Atpakaļ