Emocionāla atkarība

EMOCIONĀLĀ ATKARĪBA
Kad jūsu "dievs" klusē.
Emocionālā atkarība ir mokošs un sarežģīts uzvedības modelis, kurš cilvēkam liek ciest. Tās saknes meklējamas bērnībā, attiecībās ar māti. Ko darīt? Pirmkārt - iemācīšanās tikt galā ar savu emocionālo stāvokli.
Emocionāli atkarīgam cilvēkam viņa vai viņas mīļais - vecāks, brālis vai māsa, mīļais vai draugs - ir ārkārtīgi svarīgs. Viņš ieceļ šo otru par savu "dievu" (uztic viņam savu dzīvi, dod tiesības to pārvaldīt). Vārdi, darbi vai, gluži pretēji, viņa bezdarbība pret šādu cilvēku ir vissvarīgākie un nosaka viņa emocionālo stāvokli.
Viņš ir laimīgs, ja “Dievs” sazinās ar viņu, ir apmierināts, kaut ko dara viņa labā un piedzīvo stipras garīgas sāpes, ja viņš ir ar viņu neapmierināts vai vienkārši klusē, ar viņu nesaskaras.
Līdzīga atkarība var veidoties jebkurai personai, bet visbiežāk tā notiek cilvēkiem ar emocionālu eksistences struktūru(ūdens horoskopā, rietumu pussfēra). Viņu pieķeršanās ir stipra, viņi izdzīvo savas jūtas un emocijas dziļāk un tāpēc vairāk cieš no atkarības nekā citi. Emocionālā atkarība ir bērnības attīstības traumas sekas. To var radīt ļoti dažādas situācijas no agrīnām vecāku un bērnu attiecībām. Bet viņiem ir kopīgs tas, ka visspēcīgākās pieķeršanās laikā, kad notiek faktiska bērna saplūšana ar māti (līdz pusotram gadam), māte pārtrauca kontaktu vai nebija pietiekami silta, sirsnīga.
Baidoties zaudēt jēgpilnas attiecības, emocionāli atkarīgi cilvēki kontrolē katra partnera katru kustību.
Kad kontakts ir pārtraukts, bērns ir pilnīgi bezpalīdzīgs, viņš vēl nespēj par sevi parūpēties. Tā kā viņš ir maziņš, tas nevar izdzīvot visu šajā gadījumā radušos jūtu spektru: tās ir pārāk spēcīgas mazam bērnam, un tāpēc viņš tos izstumj.
Bet šīs jūtas viņu atkal pārņem jau pieaugušā vecumā situācijās, kad zaudē kontaktu ar mīļoto cilvēku. Pieaugušais šajos brīžos jūtas kā bezpalīdzīgs bērns. Viņš piedzīvo šausmas, sāpes, izmisumu, bailes, paniku, dusmas, aizvainojumu, skumjas, bezspēcību. "Kāpēc tu man to nodari? Kāpēc tu esi tik nežēlīgs? Kāpēc tu klusē, labi, saki kaut ko! Es tev nerūpu! Vai tu mani mīli? Tu esi briesmonis! Nepamet mani, es nomiršu bez tevis! " - tās ir tipiskas emocionāli atkarīgu cilvēku frāzes.
Tas ir nopietns stāvoklis, kas var izraisīt sirdslēkmi, saslimšanas, psihozes, panikas lēkmes, paškaitējumu un pat pašnāvību. Ja partneris pamet emocionāli atkarīgu cilvēku, persona var nopietni saslimt vai izdarīt pašnāvību. Šādi laulātie neilgi pēc vīra vai sievas nāves dodas prom uz citu pasauli, jo zaudē dzīves jēgu, jo viņu emocionālais stāvoklis nav izturams.
Baidoties zaudēt nozīmīgas attiecības, atkarīgi cilvēki kontrolē katru sava partnera soli, pieprasa pastāvīgi sazināties, šantažēt, uzstāj uz rituāliem, kas apstiprinātu, ka partneris ir šeit, blakus viņiem, mīl viņus.
Ja esat emocionāli atkarīgs, jūsu uzdevums ir iemācīties patstāvīgi tikt galā ar savu stāvokli.
Atkarīgi cilvēki izraisa līdzjūtību, bet arī kairinājumu un dusmas: viņi ir tik nepatīkami un negausīgi pieprasoši mīlestību. Viņu tuvinieki bieži pārtrauc attiecības, kad viņiem apnīk kalpot partnera emocionālajai atkarībai, viņa bailēm. Viņi nevēlas veikt nevajadzīgas darbības, piezvanīt desmit reizes dienā un pielāgot savu uzvedību atkarībā no partnera reakcijas.
Viņi nevēlas kļūt līdzatkarīgi.
Ja esat emocionāli atkarīgs, jūsu uzdevums ir iemācīties patstāvīgi tikt galā ar emocionālajām ciešanām. Izmantojiet šo situāciju. Jūsu mīļotais "uzkarina" attiecības: ne jā, ne nē, nav skaidrības. Ir satraucoša pauze. Jūs jau esat spēris pārāk daudz soļu šajās attiecībās sakarā ar to, ka jūsu "dievs" kavējas, un tagad jūs gaidāt, aizliedzot sev rīkoties. Tajā pašā laikā jūs jūtaties nomākts.
Veidi, kā tikt galā ar savu emocionālo stāvokli.
1. Atbildība
Atbrīvojieties no partnera atbildības par savu stāvokli. Negaidiet, ka viņš kaut ko darīs, lai atvieglotu jūsu ciešanas. Novērsiet savu uzmanību uz sevi un savām reakcijām.
2. Nē fantāzijām un minējumiem
Nedomājiet par to, ko šajā brīdī dara jūsu "dievs", neiztēlojieties situācijas, neinterpretējiet notiekošo. Neļaujiet bailēm un negatīvām cerībām ietekmēt jūsu nākotnes redzējumu.
Tiklīdz jūs uztverat šādas domas, atgriezieties uzmanībā uz savu pašreizējo stāvokli. To var izdarīt, piemēram, koncentrējoties uz elpu.
3. Klātbūtne "šeit un tagad"
Paskaties apkārt. Skenējiet ķermeni ar prāta aci. Atbildiet uz jautājumiem: “Kur es esmu? Kā es?" Ievērojiet sīkas vides detaļas, izjūtiet nelielas ķermeņa sajūtas, pamaniet sasprindzinājumu un citas neērtas sajūtas. Pajautājiet sev, kādas jūtas jūs šobrīd pārdzīvojat un kur tās dzīvo ķermenī.
4. Iekšējais novērotājs
Atrodiet ērtu, veselīgu vietu savā ķermenī un iztēlē novietojiet tur “Iekšējo novērotāju” - tā ir jūsu daļa, kas jebkurā situācijā paliek mierīga un objektīva, nepadodas emocijām. Paskaties apkārt ar “iekšējā novērotāja” acīm. Vai jums viss ir kārtībā. Nekas jums nedraud. Jūs esat drošībā. Jums ir sarežģītas izjūtas un diskomforts par "dieva" klusēšanu, bet tā ir tikai daļa no jums, pārējais es ir vesels.
Novietojiet savas negatīvās jūtas noteiktā ķermeņa vietā un ievērojiet, ka visas pārējās ķermeņa daļas ir veselīgas un bez diskomforta.
5. Zemējums, elpošana, centrēšana, kontakts ar sevi
Zemējuma prakse ļaus jums koncentrēties uz visām ķermeņa zonām, kas skar horizontālas virsmas. Koncentrējoties uz elpu, vienkārši novērojiet to, sekojiet gaisa plūsmai ar prāta aci. Koncentrējiet uzmanību uz enerģijas centru centru (2 pirksti zem nabas, 6 cm dziļi vēderā), atzīmējiet tur koncentrētās sajūtas: siltumu, enerģiju, kustību. Vērsiet elpu uz centru, piepildot un paplašinot to. Būs labi, ja jums izdosies piepildīt visu ķermeni ar sajūtu, ko piedzīvojat centrā.
6. Savu izjūtu izdzīvošana
Ņemiet vērā visas pārdzīvojamās jūtas un reaģējiet uz katru pēc kārtas. Piemēram, jūs pamanāt dusmas un ievietojat tās labajā rokā. Sāciet kaut ko darīt - ļoti dusmīgs: mazgāt traukus, klapēt paklājus, tīrīt plīti. Atlaidiet savas jūtas. Iedomājieties, ka caur labo roku izgāžat dusmas.
Ja jūs varat, uzrakstiet dusmīgu vēstuli savam "dievam", izsakiet to, ko jūs domājat par viņu. Jums nav jānosūta vēstule - jūs saprotat, ka jūsu jūtas tikai nedaudz attiecas uz pašreizējo reālo situāciju. Tās nāk no bērnības traumām, un tāpēc jums nevajadzētu sabojāt jums dārgas attiecības.
7. Mīlestība pret sevi
Emocionālās atkarības cēlonis ir nepietiekama mīlestība pret sevi un rezultātā mīlestības gaidīšana no ārpuses. Šis deficīts radās tāpēc, ka bērnam trūka mātes mīlestības un viņam nebija kur mācīties sevi mīlēt. Ir pienācis laiks aizpildīt šo plaisu.
Jūs jau esat skenējis ķermeni un atradis diskomforta vietas. Rūpējieties par sevi, lai padarītu sajūtas šajās ķermeņa daļās ērtākas. Masējiet, uzklājiet aromātisko eļļu un nokļūstiet ērtā stāvoklī. Meklējiet resursus: kas var jūs priecēt? Tase kafijas, filma, grāmata, fiziskās aktivitātes, aromātiska vanna , saruna ar draugu? Visi līdzekļi ir labi.
8. Analīze
Tagad, kad esat nomierinājies un parūpējies par sevi, varat ieslēgt prātu un analizēt situāciju. Kas notiek jūsu attiecībās ar "dievu", ko darīt - pagaidiet vai veiciet kādu darbību.
9. Darbība: padomājiet par sekām
Ja jums ļoti gribas rīkoties: zvanīt, sacīt kaut ko, noskaidrot situāciju, varbūt pat strīdēties, vispirms iedomājieties šo darbību sekas. Paturiet prātā, ka jūsu darbība veido jūsu attiecību modeli ar “dievu”.
Vai vēlaties, lai jūsu attiecības vienmēr attīstītos saskaņā ar šo scenāriju? Tā ir liela atbildība, un tā būs jāuzņemas visu attiecību laikā. Ja esat gatavs to uzņemties, dodieties uz to.
10. Psihoterapija
Personīgā psihoterapija var palīdzēt pārvarēt bērnības traumas un emocionālo atkarību.
Leļa Čiž/A.Račs

Atpakaļ