Prāta skrējiens

Prāta skrējiens
Mēness prieks ir vislielākais tad, kad tas ir vistālāk no Saules – pilnmēnesī. Tam ir bail no tuvošanās Saulei, jo tad tas paliek tukšs. Tieši tukšums ir tas, kas baida Mēnesi.
Cilvēkam, kurš nav sastapis sevi – savu patieso dvēseli, ir bail no tukšuma. Tas visiem spēkiem cikliski cenšas aizpildīt savu dzīvi ar ārējo realitāti, lai nebūtu jāielūkojas sevī. Varda “cikls” izcelsme, visticamak, sakņojas grieķu vārdā ‘kuklon’ (ritenis). No šī paša vārda nāk arī vards ‘sekulārs’ (latīniski – saeculum), kas nozīmē “pasaule, gadsimts”.
Sekulāra dzīve ir laicīga (pasaulīga) dzīve – tā tiecas pēc ārējām lietām un neuztver Gara sakrālo dzīvi.
Tādēļ tai, nepazīstot Garu (lasi – Dievu), ir bail no tukšuma iekšienē. Tukšuma iekšienē nav – tajā ir Gars, ko mums labi parāda Saules simbols ar punktu apļa vidū. Savukārt, Mēness simbols norāda uz mainīgumu. Gars iekšienē nav redzams, tas ir piedzīvojams. To nevar izdarīt, ja bēgam no tā ārējās pasaules skrējienā.
Tie, kuri iet garīgās attīstības ceļu, lūkojas iekšup, lai iepazītu savu patieso es –
Patību = Garu = Dievu.
Astroloģijā to apzīmē ar Sauli.
Tuvojoties tukša Mēness periodam, Saules un Mēness savienojumam, biežāk apstāsimies no ārējā skrējiena un ielūkosimies sevī vērīgāk un mīlošāk. Patiesa mīlēstība pret sevi ir savas patiesās būtības – Dvēseles mīlēšana, kas ir Dievišķā mīlestība

Atpakaļ