Par Marsu

Par Marsu
Mūsu dvēselei ir visas krāsas. Mēs nedrīkstam aizmirst ne par vienu no tām. Taču cilvēkam ir raksturīgi nepatīkamās krāsas nerādīt ne sev, ne citiem. Piemēram, Marsa sarkanā –mums (normālajiem, pareizajiem cilvēkiem) nepatīk nosārkt, mums nepatīk, ja rāda mēli, mums nepatīk, ja cilvēki atkailina savas sarkanās ķermeņa daļas… Mums nepatīk, ka karo, kliedz, lauž, sit, uzbrūk, nogalina, kaitina… Taču tas viss notiek. Mēs cenšamies to sevī savaldīt, jo nojaušam vai jau zinām no pieredzes, ka Marsa spēks var būt nekontrolējams un viņa nodarītā sekas var būt nelabojamas.
Lūk, ko saka slavenais psihoterapeits Tomass Mūrs:
“Dvēseliska dzīve nav iespējama bez ēnas, un daļa dvēseles spēka atvasināta no tās ēnas iezīmēm. Ja gribam dzīvot dvēseliski – balstoties uz dziļumu mūsos –, mums jābeidz izlikties nevainīgiem, kad ēna aizvien vairāk sabiezē. Lielākais ieguvums, atsakoties no nevainības, lai pilnīgāk varētu izpaust dvēseli, ir spēka pieplūdums. Dziļāka spēka klātbūtnē – dzīve kļūst kaislīga, un tas liecina, ka tajā iesaistījusies un izpaužas dvēsele. Marss, pienācīgi godināts, piešķir dziļi sarkanu toni visam, ko darām, stimulēdami mūsu dzīvi ar intensitāti, kaislīgumu, uzņēmību un drosmi. Ja viņu ignorējam, pieredzam nekontrolēta vardarbīguma lēkmes. Tāpēc ir svarīgi godbijīgi izturēties pret Marsa garu un ļaut dvēselei ielauzties dzīvē – caur radošumu, individualitāti, dumpīgumu un iztēli.”

Atpakaļ