Žēlot sevi ir mīlēt sevi? Narcisa stāsts.

Vai sevis žēlošana ir sevis mīlēšana? Narcisa stāsts.
Kā konsultējošam astrologam man pastāvīgi jātiekas ar cilvēkiem, kuriem ir skumji, kuriem sevi žēl un kuriem gribas, lai citi arī viņus pažēlo, nomierina.
Vienā no manām mīļākajām Imanta Kalniņa dziesmām <Kā akmens> ar Laimas Līvenas dzeju ir teikts tas, kas ļoti rezonē ar manu dzīvi:
Kā akmens tavi plaksti guļ uz manām plaukstām,
Kā noguruši putni guļ un skropstām taustās,
Es domāju, ka sildīšos pie tavām lūpām,
Bet brien caur lietu vēss, caur miglu klūpošs.

Jau atkal viens, kas jāsilda, kas jāskauj maigi,
Bet nemierīgas ēnas brien pār tavu vaigu.
“Vai būsi tu mans patvērums?”, tu mēmi jautā.
Bet tālā ceļā zvaigzne tur pēc manis taustās.

Vērtīgas pārdomas raisa dzejnieka Ovīdija stāsts ar Narcisu-zēnu, kurš iemīlējās pats sevī. Stāstā tas ir upes dieva un nimfas dēls. Viņa izcelsmē skaidri iezīmējas ŪDENS elements. Tātad narcisismam piemīt kas ūdenim radniecisks, tam plūstoša daba. Kad cilvēks izturas kā narciss, tas vairs nestāv uz stingra pamata(zeme), nedz domā skaidri(gaiss), nedz jūt kaisli(uguns). Šādos brīžos cilvēks ir it kā sapnī, ierauti fantāzijas plūsmā, nenoenkurojušies noturīgā identitātē.
Narcisam raksturīgs jūtīgums pašam pret sevi, bet aukstums pret citiem, Tas notiek tādeļ, ka šādā stāvoklī cilvēks jūt apdraudējumu, ka citi to izmantos, ietekmēs. Tas ir ļoti tipiski ūdens tipa cilvēkiem-vienlaicīgi jūtīgums un bailes(vēzis).
Labā ziņa mums, kā astrologiem, ir tā, ka šie simptomi norāda uz to, kas cilvēkam pietrūkst. Šādā stāvoklī esošs cilvēks visu laiku koncentrējas uz jautājumu<Vai man viss ir labi?> . Citiem šādi jautājumi liktos dīvaini- tu taču pats vari atbildēt! Taču ūdenim tas tā nav, īpaši, ja izteikta Zivju zīme. Ūdens nezin skaidru atbildi uz šo jautājumu. Vēzis vairāk uztraucas par nākotni, Skorpions vairāk saredz iemeslus pagātnē. Zivis nezin ko darīt tagadnē.
<Lai ko es darītu, lai kā censtos, es neesmu pārliecināts, ka man viss ir labi>. Narcisa patmīlas izrādīšana pati par sevi ir zīme, ka viņs nevar atrast veidu, kā pienācīgi mīlēt pašam sevi. Diemžēl šādai narcistiskai mīlestībai nav sakara ar dvēseli, tiesi otrādi-tas izsūc dvēseles saturu pašam cilvēkam un nomoka nabaga līdzgaitniekus.
Taču Ovīdija stāstā ir dziedniecisks turpinājums. Kāda no atraidītajam mīlētajam uzliek viņam lāstu:< Lai viņš iemīlas un nesaņem pretmīlu!>. Tad, kad šis lāsts piepildīsies, cilvēkam sāksies dziedināšanas process. Es ļoti bieži novēlu šādiem klientiem (ar rietumu pussfēru) atrast par ko rūpēties, tādejādi beidzot koncentrēties uz savu <nelaimīgo eksistenci>.
Kad Narciss ierauga savu atspsulgu ŪDENĪ, tas caur apjukuma un dezorietntācijas fāzi sāk sevis iepazīšanu. Cilvēks var atklāt sevī dziļumu, šis dziļums ietver sevī arī lielu, dziļu mieru. Ir svētīgi atrast šo iekšejo mieru, kuru neietekmē citi cilvēki, šajā dziļumā var atrast pats sevi. Ļoti dziednieciska ir ilgstoša būšana dabā, sarunāšanās ar to, atbilžu atrašana tajā.
Kad 1995.gadā biju dziednieku nometnē pie Māras Dālderes(Vēzis), mums mācīja sajust kokus, sajust ūdeni, redzēt to auras, sarunāties ar tiem, dziedināties ar tiem. Vēl joprojām atceros šo pieredzi. Atceros sajūtot. Kad Māra Tērvetes senajā (Vēzis) mežā jūlijā(Vēzis) ieteica mums iemērkt kājas aukstā strautā un vienmēr atcerēties šo sajūtu, kad būs karsts, tas bija ļoti nozīmīgs, saviļņojošs , atmiņā paliekošs mirklis. Pusi no dienas laika Māra ieteica doties pastaigās pa mežu. Kas tajā tik nozīmīgs? Tas, ka tu pieredzi, ka visam piemīt DVĒSELE. Zemei piemīt dvēsele un daļiņa no tās ir ik augā, ik kokā, ik ezerā un upē. Tu pārstāj koncentrēties uz savu prātu, žēlojot to. Atceros vēl vienu mācību ar Māru. Tas bija kāda dienā, kad jutu šausmīgas emocionālas sāpes , jo tiku it kā atraidīts no mīļotā cilvēka. Nejauši pie Operas satiku Māru. Viņa ieteica atrast ko skaistu, nekoncentrēties uz savām iekšējām mocībām. Toreiz nodomāju:cik nejēdzīgs padoms, es gribēju lai mani mātišķi(Vēzis) pažēlo! Taču vēlak sapratu: tas bija viedākais padoms, ko ieteikt cilvēkam, kurš izjūt narcistiskas atraidītā mocības. Pēc tam man nācās dzīvoklī veikt remontu, jo ar sarkanu krāsu rakstītais uz sienas:<es tevi mīlu!!!> bija neiederīgs normālai dzīvei Tagad man par to jāpasmaida-cik puiciski un …narcistiski. Narcissi ir jauneklis, tas ir nepieaudzis cilvēks.
Mēs dziedināmies, ieraugot ko svarīgāku par savām emocijām- savu DVĒSELI. Tad mēs sākam vēlēties būt patiesi laimīgi. Tas iespējams tikai esot saskaņā ar dvēseli. Un dvēselei ir plāns šai dzīvei. Un šis plāns ir katra horoskopā…
Tajā var būt izlasāms dvēseles aicinājums uzticēties, ļauties, mīlēt un arī… dziedinoši ciest. Patiesa laime ūdens tipa cilvēkiem var būt rodama arī tad, ja ir jāmīl otrs vairāk , nekā tas mīl jūs. To taču zin katrs vecāks, noteikti katra māmiņa. Atceros bērnībā dzirdētu sadzīvisku<patiesību>: sievietes liktenis ir mīlēt un ciest. Diezgan sekls izteiciens, taču tajā ir daļa patiesības, ja <sievieti> attiecinām uz sievišķo-ūdens pirmsākumu ikvienā no mums. Dziedināšana notiek pārstājot mīlēt sevi ka personu un sākot mīlēt sevi savā dziļā dvēselē.
Pār Narcisu nāk apjēga: Tas, pēc kā es ilgojos, man jau ir!
Stāsta beigās Narciss mirst(viņa līdzšinējais dzīves veids mirst). Viņa biedri neatrod viņa ķermeni. Tā vieta viņi atrod puķi ar baltam ziedlapām un dzeltenu vidiņu. Cietais, marmorā kaltais narcisisms ir pārtapis maigā, lokanā ziedā-narcisē.
Mīlestība pret sevi nav koncentrēšanās uz savām izjūtām un pārdzīvojumiem-tas drīzak ir mazohisms. Tas, ka cilvēks sevi nopeļ-esmu neveiksminiece, nelaimīga, upuris u.t.t.t, nav nekāda sakara ar narcisisma iznīdēšanu. Tā ir narcisisma izpausme!
Mēs varam ārstēt narcisismu, priecājoties par to, kas mums nepieciešams, arī ja tas pavisam ikdienišķi. Nežēlosim sevi, bet ar prieku rūpēsimies par sevi, priecāsimies par sevi, dāvāsim sev to, ko vēlamies.
Narcisisma dziedināšanas noslēpums ir tāds, ka narcisisms nemaz nav jādziedina-tajā ir jāieklausās. Narcisisms ir zīme, ka dvēsele nesaņem pietiekami daudz mīlestības. Visi cilvēciskie simptomi un problēmas, ja tos padziļina un izdzīvo cilvēciski, visbeidzot rod risinājumu garīgā jūtīgumā. Tas ir patiesais Veneras(2.māja) attīstības ceļš.

Izmantoti fragmenti no T.Mūrs<Rūpēs par dvēseli> Zvaigzne abc

 

 



Atpakaļ

©Andris Račs 2010, materiālus drīkst pārpublicēt tikai ar atļauju,
ar norādi uz avotu: www.astrologos.lv

Seko: Facebook