Dzīvot vai izvairīties no dzīves

Dzīvot vai izsargāties no dzīvošanas.
Pilnasinīga dzīve nav viegla. Tā uzsūta mums gan laimes brīžus, gan ciešanas. Cilvēks, kurš baidās ciest, nepiedzīvo arī skaistākos mirkļus. Tāds, kurš sargā savu dzīvi no saviļņojumiem, no kontroles zaudēšanas pār savu dzīvi, kā likums , patiesi nemīl, bieži arī izvairās no bērniem un visa pārējā, kas atņem ilūziju par spēju kontrolēt notiekošo. Tas ir raksturīgi Saturna un Marsa tipiem. Tie labāk cīnīsies vieni, nekā uzticēsies kādam, jo uzticēšanās VIENMĒR ir risks piedzīvot sāpes. Taču cilvēks nevar sasniegt laimi, ja neuzticas dzīvei, cilvēkiem, Dievam. Panākumiem nav sakars ar patiesi pilnīgu, laimīgu dzīvi. Tā ir tikai laimes imitācija. Es pazīstu(un jūs droši vien arī) veiksmīgus cilvēkus, kuri skaļi demosntrē savu <laimi>, patiesībā izvairoties no atvēršanās dzīvei. To sirdis ir nocietinātas, un nekādi skaisti balti zobi smaidā man neliks noticēt šāda cilvēka laimei dvēselē.
Mēs esam dažādi, taču viens ir skaidrs-ja vēlaties piedzīvot DZĪVI, esiet gatavi gan smieties, gan raudat! Ja negrbat(vairs) nekad raudāt, arī jūsu smiekli vairs nekad nebūs no sirds.
Lūk ko saka Ričards Rors:
<Attiecības vienmēr ir bijušas neaprēķināmais faktors, galma nerrs, kurš iejaucas cilvēciskaja lietu kārtībā un mūsu iedomātajā neatkarībā un pašpietiekamībā, neizbēgami atklādams-karalis ir kails. Pat uzsākot paviršas attiecības, mēs tiekam ierauti mistērijā un zaudējam kontroli. Dzīvot laulībā būtu daudz vienkāršāk, ja nebūtu jārēķinās ar otru cilvēku.Attiecības mēdz būt samudžinātas, nesaraujamas, neizprotamas, nesakārtotas, iedvesmojošas, kaitinošas, pacilājošas, mulsinošas, atmaskojošas un neaprakstāmi skaistas.Ir brīži, kad mums šķiet, ka beidzot esam atguvuši kaut kripatiņu kontroles pār savu pasauli, bet tad-kur radies, kur ne!-tajā iebrāžas kāds, kurš visu apgriež ar kājam gaisā.
Tomēr tieši attiecības veido fonu un ietvaru tam makslas darbam, kas ir mūsu dzīve. Bez attiecībām mūsu krāsas vienkārši izšķīūstu bezveidīgā un tukšā tumsā...>
Dzīvojiet, dzīves pilvērtīgā fāze nav bezgalīga. Neatleiciet dzīvi uz <kaut kad, kad būs drošāki laiku un , kad satikšu kādu, ar kuru viss būs droši un labi>. Tas nenotiks nekad. Dzīve vienmēr būs nedroša un nestabila. Tāda tā ir pēc definīcijas. Atriecības VIENMĒR ir <nenormālas>, jo nevar ielikt <normā> Mīlestību.
Fragments no <Dievišķā deja> zvaigzne abc

23.09.22.

Atpakaļ