Plaukstas dauzīšana gar stenderi, jeb emociju bloķēšana.

Plaukstas dauzīšana gar stenderi, jeb emociju bloķēšana.
Bērnībā mēs ar draugu daudz skatījāmies filmas par kaušanos, īpaši, protams, patika karatisti. Mēs arī gribējām iemācīties ar plaukstas sitienu pārsist ķieģeļus un dēļus. Tā ka nebija skolotāju, mēs paši trenējāmies sitot ar plaukstas malām pa asām durvju stenderēm, lai uztrenētu plaukstu tik biezu un nejūtīgu pret sāpēm, ka spētu pāršķelt ķieģeļus.
Tā arī cilvēks bērnībā iemācās mazāk just, ja pastāvīgi piedzīvo traumatiskus pārdzīvojumus. EMOCIJAS TIEK BLOĶĒTAS.
Prāts vairs nespēj tās atpazīt, novērtēt un integrēt. <Biezā āda> ir panākta. Kad sajūtu enerģija bloķē traumas likvidēšanu mazinās prata spēja funkcionēt. Gadiem ejot, tā mazinās aizvien vairāk, jo emocionālās enerģijas blokāde pastiprinās ik reizi, kad nosisinās līdzīgi notikumi. To mēs astroloģija pazīstam ka ciklisku planētu aspektu atkārtošanos-vēl, un vēl, un vēl… Ja jums ir dzimšanas kartes kvadrāta aspekts, jūs to zināt, vai arī …jau nezināt, jo esat uzaudzējuši biezu ādu!
Katru reizi, pārdzīvojot ko jaunu, kas līdzinās pirmatnējai traumai, mēs jūtam spriedzi, kura nav proporcionāla patiesībā notiekošajam!
Ja ģimene ir neveselīga, viens no tās iekšējiem likumiem ir NEJUŠANAS likums. Šis likums liedz bērnam uzzināt, ko viņš patiesībā jūt. Jo šāda ģimenē pastāv vel viens likums: NERUNĀŠANAS likums. Tādejādi, bērns nemaz nedrīkstēja mēģināt savus pārdzīvojumus saukt patiesajos vārdos. Iespējams drīkstēja izpaust tikai noteikta veida emocijas-tādas, kuras neapdraud neveselīgās ģimenes iekšējo kārtību.
Tad astrologam nav jābrīnās, ja pie viņa atnāk kāds bērnībā cietušais, bet nu jau ar <biezu ādu>, un saka, ka viņam viss kārtībā! Nu tikai daudz jāstrādā, mugura sāpot, vel ar kuņģi nav lāga, mēdzot brīžiem par daudz dzert un sieva aizgājusi… Bet tā –viss kārtība, īpaši darbā! Visbiežāk tie būs cilvēki ar akcentētu Auna, Jaunavas, Skorpiona un Mežāža zīmēm. Pēdējās trīs īpaši izceļas ar nerunāšanu, jo zemes un ūdens zīmes daudz <patur> sevī. Tā tās ir iemācījušās izdzīvot bērnība, kad viņu vēlme izpaust sajūtas ātri saskārās ar vecāku uztveres filtru; nu kāda jēga no tavam izjūtām? Derīgas izskatīšanai ir tikai funkcionālī pielietojamas tēmas-piemēram saplīsa zandalīte, nosmērējās drēbes, gribas ēst u.t.t. Bet par kaut kādam sajūtam un tavām fantāzijām mammai tagad nav laika domāt-neredzi, es VISU DIENU ESMU STRĀDĀJUSI! Un tēti netraucē viņš VĒL VAIRAK IR STRĀDĀJIS!
Ar šīm traumām var un vajag strādāt. Tas ir labas psihoterapijas lauks. Tādas, kura centra liek iekšējo bērnu , un viņa vajadzības.
26.09.22.

Atpakaļ