Dvēsele ir visur

Dvēsele ir visur.
Kops sevi atceros, vienmēr esmu skatījies uz pasauli <apcerīgi>. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ikvienā parādībā notikuma, teikumā, cilvēka, dzīvniekā, stāstā vai filmas varonī, grāmatā un vienkārši zvirbuļa čivināšanā blakus peļķei esmu meklējis SIMBOLU atainojumu. Un atradis tos.
Tos protams var nosaukt arī arhetipiem vai principiem. Tas nav svarīgi kā to sauc. Svarīgi ir, ka pasauli caurstrāvo KOPĪGAIS. Mēs to varam saukt arī par ēteri, par akašu vai par Dievu. Nosaukums nav galvenais, svarīgi, ka tas ir visur klātesošs. Tiem, kuriem gribas kaut kādu klasifikāciju, var to saukt par pasauli dažādos līmeņos. Mēs varam skatīties un vienu un to pašu lietu un redzēt tikai lietu vai redzēt lietu kā kaut kā lielāka izpausmi mazajā. Es piederu pie tiem, kuri nemaz nemāk saredzēt tikai lietu. Man jebkas ir lielāka izpausme mazajā. Protams, tas nav atvieglojis manu komunikāciju ar ļoti vienkāršiem ļaudīm… Manuprāt vispār nepastāv <vienkārši lietas>. Ir kaut kā lielākā izpausme mazajās, vienkāršajās lietās. Lai nu kā, bet cilvēks(ar kuru galvenokārt nodarbojas astroloģija) nu nekādi nav vienkārša lieta. Mēs esam apdievišķoti, pat ja to neapzināmies. Apzinātība jau nav tik bieži sastopama pie cilvēkiem…
Intelektam nepieciešami kopsavilkumi, <skaidras atbildes>. Taču dvēsele alkst pēc kaut kā lielākā, dziļāka, tai nepieciešami plašāka nozīme visam notiekošajam. Intelektam pietiek, ka cilvēka dzīves nozīme ir reducējama uz vajadzību apmierināšanu, vairošanos, informētību u.t.t.
Dvēselei nepieciešama pieredze, kura ļauj piedzīvot saikni ar Veselo Lielo. Jo tāda atsevišķa dvēsele laikam nemaz nav, tādēļ, tie, kuru sirdis ir atvērtas, vienmēr izjūt bezgalīgu empātiju pret visām dvēselēm pasaulē, pret to ciešanām un izjūt prieku, redzot tas priecājamies.
Jebkuram cilvēkam piemīt bezgala dziļa iekšējā telpa. Šī telpa parādās astrologam, ja tas skatās uz cilvēka karti kā uz Dievišķu Brīnumu, kā unikālu stāstu, kurš realizējas pagātnē, tagadnē un nākotnē. Tas realizējas arī vertikālē, cilvēkam krītot uz leju un ceļoties uz augšu. Tas ir viss ir katra kartē-mūsu kritienu iemesli un mūsu celšanās motīvi.
Kartes interpretācijas vienkāršošanā nav nekaitīga. Tā var novienkāršot cilvēka izpratni līdz bīstamam ortodoksālam fundamentālismam. Tā mēs varam piekarināt birkas ikvienam cilvēkam. Taču šī birka nav cilvēks! Tas ir astrologa vienkāršotais spriedums par cilvēku. Taču mums ir jāredz dzīvs Cilvēks, kurš pirmkārt ir dvēsele, kura varbūt šobrīd ir nomaldījusies, taču mūžam ir Dievišķa.
Plašs skatījums nozīmē saredzēt pasauli visā tās daudzveidība, sarežģītība un iespēju bagātībā. Šāds skatījums ļauj iegūt brīvību…,uzņemoties atbildību par savām izvēlēm, tas paģērē dzīvot , jūtot, redzot, mācoties, apcerot.
Kad 1995.gada man mācīja redzēt auras, man teica: skaties plaši, skaties <uz visu kopā>. Es vienmēr tā skatos- kopaina vienmēr ir dievišķa. Tikai velns*(*mūsu zemākā, laicīgā daļa) slēpjas detaļās. Dievs mīl plaši, velns mīl <par kaut ko>. Skatīsimies uz karti holistiski, mācīsimies būt veseli un mācīsim cilvēkiem būt VESELIEM.
2.11.22.

Atpakaļ