Es pūlējos mūsu dēļ

Es pūlējos mūsu dēļ...
Lasu kādas sievietes atzīšanos par to, ka viņas pūliņi visu laiku būt sievišķīgai nav vainagojušies ar gaidītajiem rezultātiem attiecībās.
Cik daudz reizes dzirdēts stāsts...
Katram cilvēkam, kuram ir attiecības, ir vēlme censties tās uzlabot. Tie, kas cenšas, gandrīz vienmēr piedzīvo vilšanos..., ja gaida kaut kādu atgriezenisko saiti no otra. Biežāk par savu vilšanos publiski mēdz stāstīt sievietes: es tā centos, bet viņš to nenovērtēja, tādēļ es tagad vairs necentīšos, domāšu par sevi, nevienam necentīšos vairs izpatikt u.t.t.!(publikācijai ir vairāki simti laiku). Parasti šādas pārmaiņas domašanā notiek pēc 30 gadu sasniegšanas un pēc tam pastāvīgi pastiprinās.
Man kā vīrietim un astrologam, kurš uzklausa arī vīriešus, jāatklāj- vīriešiem ir tieši tāpat! Tikai vīrieši parasti nemēdz par to publiski dalīties, jo viņiem ir kauns par savām neveiksmēm, par to, ka viņi nav spējuši padarīt sievieti laimīgu (apmierinātu).
Patiesība ir pavisam vienkārša un skaidra: KATRS PATS IR SAVAS LAIMES KALĒJS. Neviens nevienu nevar padarīt laimīgu!
Diemžēl sķiras vienādā daudzumā gan no labām un skaistām, gan sliktām un neglītām sievām, no labiem un sliktiem vīriem. Es to esmu redzējis daudz, daudz reižu. Secinājums ir tāds, ka neapmierinātība ar dzīvi NAV otra cilvēka dēļ. Tā rodas un uzplaukst paša cilvēkā. Tā parādās pieaugot, tad, kad patieso dzīvi vairs nevar noslēpt aiz ilūziju un gaidu plīvura. Tas, kurš noņem jebkuras ilūzijas , ir Saturns(29,5 gadu cikls)
Kas jādara lai kļūtu apmierināts?
Kas jādara sievišķības kursu apmeklētājai, kura cenšas gatavot ar mīlestību savai ģimenei vakariņas, rūpējas par savu izskatu, un tomēr nav laimīga?
Kas jādara vīrietim, kurš strādā 12 stundas dienā, arī brīvdienās, lai apgādātu gimeni, lai visiem būtu visa pietiekami, pārpūlas, bet tomēr nav laimīgs?
Abi domā, ka laimi tiem iedos kompensācija-otrs cilvēks, kurš novērtēs un apbrīnos.
Sieviete vēlas tikt novērtēta, vīrietis-apbrīnots.
Kas jādara?
Jāmaina domāšana. Visu, ko darām, jādara ar prieku pirmkārt pašam sev! Nevis priekš sevis, bet sev! Gatavojot ēdienu vīram, sieva izbauda mīlestību, kura plūst caur viņu, kura silda viņas sirdi.
Vīrs, dodoties savās darba kaujās, ir lepns ar sevi un saprot, ka dara to sevis pašrealizācijas dēļ.
Ne viens, ne otrs neupurējas otra dēļ, bet apzināti realizē savu Dieva doto potenciālu, daloties ar savu mīlestību, nevis strādajot otra labā.

Es vienmēr no sirds priecājos par katru rozi, kura nav kļuvusi par nātri.
Es vienmēr priecājos par mazajiem prinčiem, kuri sargā savas pieradinātās rozes.
27.11.2022.

Atpakaļ