Skumjais Mēness

Ak mūžam skumstošais Mēness.
Kad Mēness ir augošs, tas skumst par to, kā viņam vēl nav.
Kad Mēness ir dilstošs, tas skumst pēc tā, kas tam vairs nav.
Vienīgi īsu brīdi pilnmēnesī tas ir priecīgs.
Tādiem skumjajiem cilvēkiem vienmēr kaut kas trūkst. Pat tad, kad piedāvāsiet tiem ko pilnu (vēderu, laimi, maku u.t.t.), tie drīz vien atradīs par ko skumt. Piemēram, par vīna pudeli, kura tagad tukšojas. Piemēram par pilno maku, kurš tukšojas, Piemēram par rudeni, kurš nāks pēc skaistās vasaras, par ziemu, kura nāks pēc skaistā rudens.
Kad tie ir bērni, tie grib būt lieli. kad tie ir lieli, tie grib būt bērni. Kad tie ir vieni, tie grib ģimeni. Kad tiem ir ģimeni, tie grib būt brīvi...
Vienmēr ir par ko skumt. Un labi, ka ir Latvijas radio 1 <brīvais mikrofons>, kur var pasūdzēties par savām skumjām.
Es arī tajā piedalīšos 13.janvārī. Es gan mēģināšu būt Saule. Nez kas sanāks? Ja kāds ir Saule starp skumjajiem, parasti tas dzird: jums jau viegli, bet cilvēkiem jau nav viegli...
Kurš teica, ka Saulei būt viegli? Varbūt Mēness?
2.01.2023

Atpakaļ