Ego un cilvēka vecums

Ego un cilvēka vecums. Dzīves novērojumi.
Ir dabiski un pat veselīgi bērnībā un jaunībā būt egoistiskam. Tādejādi cilvēks atrod, izstrādā un pielieto sevis aizsardzības stratēģijas.
Gadiem ejot, īpaši pēc pusmūža krīzes, parasti notiek garīgs lūzums un cilvēks sāk atbrīvoties no ego valdošās lomas, lai iegūtu sevi kā apzinātu veselumu. Tad mēs redzam cilvēkus, kuros ir viedums, spēja mīlēt sevi un citus, pieņemšana u.t.l.
Tādēļ astrologam interpretējot pieauguša( šī vārda abās nozīmēs) cilvēka karti, jāņem vērā, ka notikusi izaugsme pāri iedzimtajām traumu radītajām aizsardzības stratēģijām. Tāds cilvēks ir ceļā uz Brīvību, un viņa kartē vairs nestrādā banālie "labie" un "sliktie" zvaigžņu stāvokļi.
Taču diemžēl ne vienmēr tā notiek. Ja traumu rezultātā cilvēks sevi žēlodams dodas regresijā, tas atkal nonāk mūžīgajā upura aizsardzības pozīcijā. Tas sevi ļoti, ļoti apzog!
Nu ko lai astrologs sola mīlestībā cilvēkam, kurš nocietinājis savu sirdi? Cik labas attiecības lai sola cilvēkam, kurš atkal atgriezies sava čaulā, uz kuras rakstīts "nevienam neticu!"?
Es runāju par cilvēkiem dzīves vidū-30, 40 gadīgajiem. Man karu reizi paliek tik skumji, tik ļoti žēl šīs nocietinātās sirdis. Tie cer, ka iegūs vairāk būvmateriālu savām sienām pret dzīvi-diplomus, naudu, īpašumu...
Taču laime nav šādā veidā iegūstama. Laime ir drošības un paļāvības sajūtās. Daudzi samierinās ar dzīvi " man ir labi", un nesper drosmīgus soļus pretī " es esmu laimīgs".
Nekas šajā pasaulē nav par velti. Lai iegūtu laimi, ir jāuzdrošinās tikt sāpinātam un spēt piedot. Ir jākļūst pieņemošam arī tad, ja citi jūs nepieņem. Tā ir izvēle.
Cilvēki bieži jautā par brīvo gribu. Šī ir galvenā mūsu brīvās gribas izvēle: iet drošo ego ceļu un palikt iesprostotam savu baiļu , kontroles un iedomātu garantiju varā, visu sadalot-mans un tavs, vai izvēlēties dzīvības ceļu kļūstot garā lielam, mīlošam un pieņemošam.
Uz šīm pārdomām mani pamudināja kāda kliente, kura atkal stāstīja daudreiz dzirdēto stāstu par nesaskaņām ar vīru. Šiem stāstiem ir daudz līdzību, Viena no tādām ir šī divejādā pieeja dzīvei.
1.pieeja-viss ir mans un tavs(citu). ja kas, man būs mans un tev būs tavs.
2.pieeja-viss ir mūsu, mēs esam ģimene.
Šīs pozīcijas ir grūti apvienot. Jo tās attiecas uz daudz plašākām dzīves izpausmēm, Tās attiecas uz visu dzīves filozofiju.
Jums vajag pierādījumus?
Lūk nesenie dziesmu svētki: daudzi latvieši piedzīvoja LAIMI. Šāda laimes pieredze iespējama tikai vienotībā, lielā veselumā, esot kā daļiņai no visa; atdodot sevi visu un izņemot no visiem visu enerģiju.
Tas ir Jupitera ceļš. Jupiters ir kopības, dalīšanās un Lielās Laimes ceļš.
Ģimene ir viena no svarīgākajam izpausme. Dziesmu svētkos mēs bijām liela ģimene. Tieši tādēļ bija tik pacilājoši! Jupitera enerģija ir pacilājoša. Kad tik daudz latvieši beidzot nevis kritizēja, bet slavināja, godāja skandinot "sveiks lai dzīvo!"
Mēs nekļuvām fiziski lielāki vai bagātāki. Mums netika vairāk naudas un īpašumu, bet mēs bijām laimīgi. Mēs godinājām pagātni, mēs piedalījāmies rituālos (gājies, himna, karogs u.t.t.)
Lūk kā izpaužas laime.
Tādēļ mums kā astrologiem jāsaprot, ka virzīt cilvēku pa šo ceļu ir virzīt viņu uz laimi.
Man ir gribējies dažreiz sevi nodēvēt par "laimes astrologu" (jo man liekas, ka būt laimīgam ir vissvarīgāk šajā dzīvē). Es to nedaru, jo nevēlos pārpratumus no to puses, kuri prasīs par jaunu savu(!) auto vai labāku algu.
Es ceru, ka tie, kuri nostājušies uz apzinātības ceļu, var atrast pie astrologa precīzākus savas laimes atslēdziņas pieslīpēšanas padomus.
Jūtu, ka šis raksts nav pabeidzams:), tādēļ pielikšu nevis punktu, bet komatu,
16.07.2023

Atpakaļ