Par brīvo gribu

Vai mūsu brīvā griba pieņem pareizos lēmumus?
Vēl un vēl mēs mēģinām saprast-ka pareizi rīkoties, kā pieņemt lēmumus, kuru sekas būs tādas, kādas sagaidām?
Kādēļ pamatoti sakām, ka viedums nāk ar gadiem?
Viedums var atnākt tad, kad mēs esam pieredzējuši sekas tam, ko esam darījuši. Tad, kad pēc ilgāka laika redzam, kādas sekas atstāj tie vai citi lēmumi. Tas attīsta mūsos viedu pazemību to spēku priekšā, kurus nespējam ietekmēt – vislielāko mācību beigās gūst augstprātība, lepnums un jaunības naivums.
Kādēļ jauni cilvēki ir liberālāki un „progresīvāki”? Tādēļ, ka tie nezina sekas. Kādēļ cilvēki gados ir konservatīvāki un uzmanīgāki? Tādēļ, ka tie ir pieredzējuši sekas. Tie zina(ja neapzinās, tad piedzīvo vienalga), ka pilnīgi viss ir augstāko spēku varā. Ja kāds vel dzīvo pārlieku lielas „iekšējās inflācijas” vara-Jupitera iedomībā par visuzināšanu, tad tas noteikti tiks Saturna mācībā „izlīdzināts” un mācīts pazemībā un viedumā pieņemt lielo pasauli ka daudz varenāku par paša personu.
Turpinājumā citāts par seno grieķu izpratni par cilvēka brīvo gribu. Vērtīgi zināt!
„Kā tas nākas, ka es ar šādiem nodomiem dodos savā dzīvē šāda virzienā, bet nokļūstu pavisam citā vietā ar tik satraucošām sekām? Grieķu atbilde uz so jautājumu ir saistoša mūsu dzīvē joprojām.
1) Ir ietekmes spēka lauks, kas caurvij mūs visus, virza , nosaka, ierobežo- „dotības” kopums, pār kuru mums nav nekādas kontroles. Starp šiem noteicošajiem spēkiem ir ģimene, kura esam dzimuši, mūsu sociālais konteksts, kurā esam nākuši pasaulē-tie visi spēj mūs ierobežot un virzīt. Viņi to sauca par Moira- nolemtība!
2) Caur mums vijas spēka lauks, kas meklē savu izpausmi caur mums, vēlas tapt un aug, izmantojot mūsu dzīvi kā starpnieku. Tā vārds bija Proeirosmos –liktenis!
3)Mūsu loma sastāv no 3 dimensijām, kas norāda mūsu atbildību par to kā veidojas dzīve.
a) Pirmā dimensija ir raksturs- nosliece uz neteiktām izvēlēm, atkārtotām tieksmēm un noteiktam sekām.
b) Mēs visi nojaušam savu niecīgo, neaizsargāto stāvokli plašajā un nepārvaramajā Visumā, bieži mēdzam to pārspīlēti kompensēt, piedēvējot sev pilnvaras, kuru patiesībā mums nav. Tādejādi domājam, ka esam atbildīgi un zinām pietiekami daudz, lai izdarītu pareizas izvēles, ka varam paredzēt sekas un diezgan labi pārvaldīt savu dzīvi. Šo augstprātību dēvēja par Hubris. Patiesībā mēs nekad nezinām pietiekami daudz
c) Mēs izdarām izvēles, vadoties no kļūdainas perspektīvas un deformējošas lēcas. Mēs izdarām izvēles, skatoties caur savam personiskajam „brillēm”. Tādējādi mēs nekad neredzam caur šos deformēto stiklu skaidri, bet izvēlamies to, ko mūsu lēcas ļauj saskatīt.
Cik gan dabiski, ka nonākam pasaulē, kurā sekas rodas no mūsu izdarītajām izvēlēm, pat nenojaušot, cik sarežģīti spēki tajā brīdī iedarbojas uz mūsu apziņu, un nespējam paredzēt, kā viss izvērtīsies.
Mūsu senči saprata, ka izvēles ir jāizdara neparedzamā pasaulē, kura mūsu spriestspēja un izvēles brīvība ir daudz ierobežotāka, nekā jebkad esam varējuši iedomāties. Un tad cilvēks, lai arī ierauts šajā seku tīmeklī, ciešanu rezultāta kļūst pazemīgs, apzinās sevi un atgriežas pareizās attiecībās ar dieviem. Šādi, būdams pazemīgs, viņš noslēguma ir labākā stāvoklī, tuvāk labam attiecībām ar dieviem un viņu noslēpumaino gribu nekā sākumā, kad bija neapzināti augstprātīgs un šķietami suverēns.”
No Dž Holss „Dzīvot starp pasaulēm” Zvaigzne ABC
29.10.23.
 



Atpakaļ

©Andris Račs 2010, materiālus drīkst pārpublicēt tikai ar atļauju,
ar norādi uz avotu: www.astrologos.lv

Seko: Facebook