Mani mīl, jo esmu labs?

Mani mīl, jo esmu labs?
Ja kāds mūs patiesi mīl, vai tas ir tādēļ, ka mēs esam labi, skaisti un tāda garā? Tad tā ir vienošanās ar nosacījumiem: ja es būšu labs, tu mani mīlēsi. Un ja tu būsi labs, es tevi mīlēšu.
Patiesībā kāds mūs mīl tādēļ, ka viņš pats ir labs. Tādēļ, ka viņā ir dzīva mīlestība. Un tā nevērtē un neslēdz darījumu.
Ja es spēju pieņemt patiesu mīlestību, es neko neesmu parādā.
Protams, ka patiesi mīlestībai ir grūti noticēt, ja… sākotnējais attieksmes punkts ir negatīvs. Tad šī mīlestība tiks pārbaudīta un apšaubīta.
Mātes un tēva mīlestība parasti ir bezgalīga un bez nosacījumiem. Taču , ja mēs uzvedamies kā bērni, kuri grib pārliecināties par to, mēs apbēdinām tos, kuri mūs mīl. Viņu mīlestība turpināsies, jo tā ir iekļaujoša, tā nav darījuma mīlestība-ja tu būsi labs, es tevi mīlēšu. Pieaugot kaut kad mēs to saprotam.
Kas mums jādara, ja mūs mīl šādi? Nekas nav jādara, tikai jāpiedzīvo laimīga pateicība.
Mums kādreiz liekas, ka īsta mīlestība ir tikai filmās un pasakās. Taču der vienkārši apsēsties vakarā saulrieta laikā vai palūkoties uz rasas pilieniem vasaras rītā, lai saprastu, ka visa pasaule ir viens liels pār-dabisks mīlestībā radīts brīnums.
Svētais Francisks reiz, paveroties uz nakts debesīm, esot teicis:
Ja tāda ir radība, kāds ir pats radītājs!
Pirmais uztveres variants: ja es būšu labs, es saņemšu mīlestību.
Otrais uztveres variants: ja viņš būs labs, es saņemšu mīlestību.
Lai saprastu to kā es dzīvoju, jāuzdod tikai viens jautājums: vai tas tur augšā ir labs?
Šī atbilde nosaka katra iespēju būt apmierinātiem ar dzīvi.
7.03.24.

Atpakaļ