Kā var zināt?

Kā var zināt?
Kad mācījos astroloģiju, man visu laiku lika, ka nevis uzzinu, bet atceros.
Kad lasu labu grāmatu, bieži ir sajūta, ka beidzot kāds pateicis to, ko nojautu.
Ir mūsos mūžīgās zināšanas, kuras, es uzdrošināšos teikt, nāk no pasaules radīšanas brīža. Laikam nevis mēs kaut ko atklājam, bet tas mums atklājas un kļūst saprotams, kad pienāk gatavība saprast.
Kad skolnieks ir gatavs, skolotājs parādās- vēsta sena gudrība.
Zināšanas, kuras kaut kur mūsos ir neskaidras, neizpaustas, dzīvo latentā klusumā, kāda dzīves brīdī kļūst skaidras.
Kā tad var zināt? Laikam jau tikai viena veidā: caur pieredzēšanu. Tad, kad piedzīvojam to, par ko nojautām, tas kļūst skaidrs. Un gandrīz nekad tas nav svarīgi citiem, bet tas ir tik svarīgi mums pašiem.
Es piederu pie tiem, kuri jūt nepieciešamību dalīties ar zināšanām, bet pasaule ir daudz „pieredzējušo”, kuri nejūt šādu nepieciešamību.
Es dzīvoju pēc principa, ka dalīts prieks ir divkāršs prieks. Atklāsme sagādā milzīgu prieku, bet daloties ar to, tā kļūst vēl vairāk.
Ir ļoti aizraujoši atklāt kaut ko pasaulē, citos taču ir vēl aizraujošāk atklāt kaut ko sevī. Un tad tu tā domā:, bet vai tas biju es pirms desmit, divdesmit gadiem. Vai arī tas bija cits cilvēks?
Ir aizraujoši tapināt kaut ko, bet ir vēl aizraujošāk pašam tapt.
18.03.24. Dienas un nakts vienādībā.

 

 



Atpakaļ

©Andris Račs 2010, materiālus drīkst pārpublicēt tikai ar atļauju,
ar norādi uz avotu: www.astrologos.lv

Seko: Facebook