Pārdabiskais

Pasaule ir dabiska vai pārdabiska?

Atceros, ka tikko sakot ceļu garīgajās disciplīnās, dzirdēju bieži sakām: katram ir spējas.
Toreiz bija mode uz „spējām”.
Patiesībā kas tur par spējām, drīzāk tā ir ļaušana sev ieraudzīt , kaut ka ieraudzīšana, nevis aktīva urbšanās „spēja”.
Mūsu ego jaunība nostiprina savas pozīcijas, meklējot un redzot tikai to, kas nepieciešams tā saucamajai „pašrealizācijai”.
Kad nu ka nu kuram ir sanācis „pašrealizējamies”, jāsāk domāt prieks kam tas viss.
Bet viss ir Mīlestībai. Viss ir no Mīlestības nācis un Mīlestība aiziet. Tas ir tas „pārdabiskums”. Dabiskums ir izdzīvošana, pārdabiskums ir garīgums, kurš ir „pāri” dabiskumam.
Pareizāk būtu teikt, ka īsts garīgums nevis noliedz dabiskumu, bet iekļauj to sevī.
Tas, kurs mīl un tas kurs tiek mīlēts , var pamazam mazināt savu ego. Ideālā gadījumā reiz ego kļūst par tā instrumentu-kalpu, nevis mērķi-kungu.
Visa pasaule ir „pārdabiska”, ja uzlūkojat to ar mīlestību.
Katru dienu ir ko brīnīties! Katru dienu ir ko sajūsmināties, kā saka Imants Lancmanis.
19.03.24.

 



Atpakaļ

©Andris Račs 2010, materiālus drīkst pārpublicēt tikai ar atļauju,
ar norādi uz avotu: www.astrologos.lv

Seko: Facebook