Divejādi laiki

Divejādais laiks.
Ir parastais „laicīgais” laiks.
Uz ir mūžīgais laiks.
Ja dzīvojam tikai parastajā laika, tad esam nepatrauktā stresā. Tas , protams, nav tikai slikti, jo liek mums mobilizēties un kaut ko paveikt tad, kad to no mums gaida citi. Saturns-laika pavēlnieks, ir sociāla planēta. Ja būsim apzinīgi attiecība uz laika padarītiem darbiem, mēs iegūsim sociālas dividendes. Taču diemžēl saņemsim arī daudz blakņu. Jo tieši laika iespaida mēs sākam uztraukties. Mēs saspirgstam, rodas dažādi veselības traucējumi.
Piemēram, tagad rakstot šo tekstu, es sāku skatīties pulkstenī, jo man drīz konsultācija jāsāk zūmā. Pamanīju, ka sirdsdarbība paātrinājās. Kad to apzinājos, pateicu sev, ka man nekur nav jāskrien, nevienam neesmu apsolījis šo rakstu. Un uzreiz sirds ritms palika mierīgs.
Ir pat tāds viedu cilvēku novērojums, ka cilvēki „paliek slimi ar laiku” (dr. Frīdmans). Tiem piemetas saturniskā „laika slimība”.
Es domāju, ka astrologi, ja nestrādā ar sevi, riskē saķert šo profesionālo slimību…
Cilvēki, kuri vienmēr steidzas , piedzīvo tādus zināmus rādītājus kā insulīna , adrenalīna, hidrokortizona paaugstināšanās, paaugstinās kuņģa skābes līmenis, parādās pārak ātra elpošana, ceļas holesterīns, asinsspiediens u.t.t. Tas saīsina viņu dzīvi, jo palielinās risks piedzīvot insultu un infarktu.
Galu galā atcerēsimies, ka laimīgie pulkstenī neskatās.
Bet kur tie skatās?
Mūžīgais laiks.
Mūžīgais laiks ir ciklisks. Laimīgie skatās uz laiku, ļaujieties tam. Tie ļaujas tagadnei, zinot, ka laiks pats zina, kad kam ir jānotiek. Tie nojauš, ka laiks aiziet un atnāk, tāpat ka uzlec un noriet Saule lai nākošā dienā atkal uzlēktu.

Mēs, dzīvodami šeit uz Zemes, esam pakļauti abiem šiem laikiem. Harmonija parādās tad, kad nepārspīlējam parasta laika nozīmīgumu. Vai tiešām visu laiku jādzenas pēc rekordiem un sasniegumiem? Ja tas sagādā prieku, tad kāpēc ne? Taču, ja tas ir visu augšminēto stresu un slimību iemesls, tad gan tas nav to vērts.
Tā nu cilvēka prāts ir iekārtots, ka tas saprot tikai to, ko piedzīvo pats. Kad tas sāk piedzīvot kādas psiholoģiski fizioloģiskas pārmaiņas, tas sāk domāt par laiku pavisam citādi. Parasti tas notiek pusmūža krīzes laikā ap gadiem 43-44. Tad Saturns nostājas opozīcijā Saturnam dzimšanas kartē un uzdod lielos jautājumus. Protams, ir arī individuāli izņēmumi, un tas var notikt ātrāk.
Un tad, kad cilvēks saprot, ka neko nevar nokavēt, ka laiks ir viņa attieksmes jautājums, viss var mainīties uz labu.
tad, kad saproti, ka lielos procesus tu neietekmē, bet tie ietekmē tevi, tad ir laiks sākt mācīties kļūt laimīgam. Vecums pēc pusmūža krīzes pieder Jupiteram. Cik ilgi? Tik ilgi, līdz vai nu Satrunam zināmā laikā iestāsies ierobežojumi vai finišs, vai arī tik ilgi līdz cilvēks būs radošs, attīstīsies, garīgi augs. Kad tas vairs nenotiks, nāks Saturna laiks.
Tieši radošas (Jupiters rada, dalās) nodarbes ir labākais dvēseles veselībai. To zina visi, kuri diendienā nodarbojas ar cilvēku problēmām: ārsti, dziednieki, psihologi, astrologi, mācītāji u.c.
Otra panaceja ir daba. Ar dabu es domāju ne tikai atrašanos daba, bet arī sava ķermeņa vajadzību apmierināšanu, sevis un tuvāko mīlēšanu un samīļošanu.
Daba un radošs hobijs vai darbs-lūk labākā recepte fiziskai un dvēseliskai harmonijai pieaugušajiem cilvēkiem.

Un tagad atcerieties sevi agra bērnībā: vai tad kad aizrautīgi spēlējāties, jūs skatījāties pulkstenī?
Pieaugušajam ir savi pienākumi, kuri jāpaveic laikā, bet ir jāpārslēdzas arī uz otro-mūžības laiku.
Mums visiem IR mūžības laiks- no dzīves uz dzīvi, no dzīves uz dzīvi.
9.04.24.

 


 



Atpakaļ

©Andris Račs 2010, materiālus drīkst pārpublicēt tikai ar atļauju,
ar norādi uz avotu: www.astrologos.lv

Seko: Facebook