Tikšanās katru reizi ir brīnums

Tikšanās katru reizi ir brīnums
Kad iekārtot vietu, kurā tiekos ar klientu, es gatavojos kā tiekoties ar ļoti man svarīgu cilvēku. Man ir svarīgi radīt dvēselisku telpu, kurā mierīgi, bez formālisma cilvēks var atrasties drošā vidē. Laika gaitā esmu sapratis un piedzīvojis, ka tikšanās var būt dvēseliski intīmas un ļoti privātas, tajā kopā pavadītajā stundā ar klientu tiek izveidotas intensīvas attiecības un notiek dažādas mistērijas. Un nekad nevar droši zināt kurp mūsu saruna mūs aizvedīs, jo iespējams patiesais iemesls, ar kuru cilvēks ir atnācis slēpjas dziļāk par viņa prātu- viņa dvēselē.
Un dvēselei nav „pareizi” un „nepareizi”. Dvēsele meklē iespēju tikt atdzīta visā kāda tā ir.
Ja mēs pievēršamies kam patiesi svarīgam, tad saruna vairs nav vienkārši skaidrojums-tulkojums, bet gan būtiska kļūst saikne ar klientu, pilnībā klātesot un kopā atklājot kartē redzamos simbolus kā kaut ka lielāka portālus. Tad ir sajūta, ka mēs pieskaramies kam mūžīgam , lielam un visu iekļaujošam, kur planētas ir dievi un dievietes. Tad tas drīzāk ir „seanss” nekā „konsultācija”
Planētas nenorāda tikai uz to fiziskajiem izvietojumiem debesīs un cilvēka dzīvē, tie parāda visa cilvēka dzīves Lielo mistēriju. Pēdējos gados es aizvien vairāk sāku apzināties, ka „ieiešana kartē” notiek kopā ar klientu un godīga, uzticēšanās pilna saruna var atklāt mums abiem ko tādu, kas mums nav bijis iepriekš zināms. Tu skaties uz simboliem un tie sāk atklāties tādā veidā, kas nav apgūstams nevienā astroloģijas skolā un grāmatā, jo mēs nonākam tur, kur nav iepriekšējas izpratnes. Astroloģija tāda veidā atver citas pasaules.
Uzklausot klientus, nonāku pilnīgi man iepriekš nezināmās profesijās, dzīves veidos, dzīves attiecību modeļos. Tā ir arī laba skola. Tāpēc. sēžot kopā ar klientu un dzīvojot līdzi viņa sāpēm, ciešanām, asarām, izmisumu, nodevībām, apjukumu, uzvarām, cerībām, skumjām un laimes brīžiem aizvien vairāk saproti, cik svarīgi ir uzmanīgi klausīties gan klienta, gan savās iekšējas sajūtās par dzirdēto. Jo īstā nojausma par to kas un kāpēc notiek, rodas gan astrologam, gan klientam tikai ieklausoties iekšēji notiekošajā.
Notiek sinhronizācija , jo esam ienākuši telpā, kura ir neizmērojami lielāka par vienkāršiem vārdiem un simboliem.
Konsultācija vienlaicīgi notiek divās realitātēs, kuras mēs pazīstam pēc smadzeņu pusložu izpausmēm- kreisajā/racionālajā un labajā/iztēles. Planētu simboli atrodas pa vidu starp šim divām pasaulēm- redzamo un neredzamo.
Katra pieredze dzīve var tik izjusta arī kā simboliska. Šādā uztveres lomā mēs notiekam ar dzīvi, nevis dzīve notiek ar mums. Lielā Dzīve notiek pēc saviem scenārijiem. Mēs varam mēģināt tiem pietuvoties un izjust debešķīga miera un paļāvības sinhronizācijas pieredzi ar savu likteni. Lai gan mēs nekad nesapratīsim(ar savu kreiso smadzeņu puslodi) notiekošā nozīmi un jēgu. Bet mēs dziļi izjūtam: tā tam jābūt.
Mēs nodarbojamies ar astroloģiju, taču tā ir divejāda- gan burtiska un analītiska, gan emocionāla un dvēseliska. Mēģinājumi to padarīt zinātnisku noved pie tās amputācijas. Kopš apgaismības laikmeta tas tā ir noticis, sadaloties astronomijai un astroloģijai.
Jo patiesa astroloģija nav tikai zinātne, tā ir arī dvēseliska māksla. Dvēseli nevar ielikt tabulās, tipos un izskaitļot ar mākslīgā intelekta palīdzību. To var izdarīt ar cilvēka prātu, taču cilvēks ir vienlaicīgi gan prātīgs, gan bezgala emocionāls un iracionāls.
Klientu jautājums ”kas notiek?” agri vai vēlu noved pie jautājumiem „kas es esmu?” un „kas es vispār esmu lielajā tajā, ko sauc par dzīvi?” Patiesībā bieži klientam ir svarīgi saprast nevis konkrētu risinājumu bet iemeslu un kontekstu visam kas notiek viņa dzīvē. Jo nejaušību nav.
Simptomi vienmēr ir svarīgi! Ar mani tā notika tāpēc, KA… Nē, svarīgi ir „ar MANI tā notika!
Tātad ka tad ir ar astroloģiju kā mākslu? Anna Peipiņa, tolaik „Annas Psiholoģija: galvenā redaktore, rakstot par manu grāmatu „Ceļā uz mīlestību” rakstīja, ka „par mīlestību vieglāk kaut ko pateikt dzejā vai mūzikas valodā, jo tā jau pati ir dvēseles mūzika. Daudz grūtāk par to runāt analītiski.”
Bet dvēseli ir jāsaredz arī horoskopā. Ar analītisko prātu to nekad nesaredzēsi. Tā atklājas tēlos un asociācijās
Mākslu ir grūti aprakstīt. Astroloģijai šajā virzienā ir netverama un neaprakstāma kvalitāte, un to ir grūti gan sajust, gan vēl grūtāk aprakstīt. Bieži vien trūkst vārdu dziļai saskarsmei ar otra cilvēka dvēseli: mēģinājumi par to runāt prāta valodā bieži vien saplacina dvēseles pieredzi. Taču dvēseli var uzrunāt sajūtas un tēli. Tādēļ Astrologam jāspēj sazināties arī tēlu un metaforu valodā.
Protams, mēs varam praktizēt astroloģiju bez dvēseles. Šāda astroloģija arī ir vērtīga mūsu ārējai dzīvei, mūsu prātam.
Bet, kad mēs nodarbojas ar astroloģisko praksi dvēseliski, kaut kas sarosās, it kā dvēsele būtu sadzirdēta un novērtēta. Tas, kas notiek, nav viegli izskaidrojams. Tās valoda nav cēloņsakarības –tas nozīme to, jo tas nozīmē to un tas notiek, tāpēc, ka tas tika darīts. Dvēseles atklāsmes nav izmērāmas, tās nepadodas loģikai un mērīšanai. Es zinu par notiekošā dziļumu, bet nevaru to izskaidrot. Tas, kas notiek tad astroloģiskajā konsultācijā, pieder šim brīdim, iespējams tas atstāj pēdas mūžībā. Tik daudz paliek konsultācijas procesa subjektīvajā dziļumā un privātumā.
14.06.24.

Atpakaļ