7 gadu krīze

Sākot rakstu sēriju par krīzēm cilvēka mūžā, iepazīsimies ar teorētisko pamatojumu.

Laiks rit cikliski. Tāpat kā Zeme griežas ap savu asi un ir diennakts cikls, kā Mēness riņķo ap Zemi un ir mēness cikls , kā Zeme riņķo ap Sauli un ir gada cikls, tā pastāv arī ilgāki planētu cikli. Šo ciklu ceturtdaļas ir galvenie krīzes momenti cilvēka attīstībā. Mēs zinām, ka mainās četri gadalaiki un katrreiz tā ir krīze. Mēs visi zinām kā tas ir ar Mēness ciklu- Mēness fāzes mainās tieši ceturtdaļu punktos, un daba (arī cilvēks kā dabas sastāvdaļa) piedzīvo krīzi- kaut kas mainās. Mēs nemaz neaizdomājamies, ka arī diennaktī ir četri krīzes punkti rīts, kad jāceļas, pusdienas laiks, kad lielākie darbi jāpadara un tad jāpārslēdzas uz lēnāku ātrumu, darba dienas beigas, kad sākas vakara cēliens, nakts, kad jāiet gulēt...

Cilvēks mēģina ar tehnoloģijām , mākslīgo apgaismojumu un stimulējošam/nomierinošām vielām šos ciklus ietekmēt pēc savas gribas, taču tas vienmēr beidzas neveselīgi.

Vienkāršs piemērs, kas visu paskaidro:
ja pusnakts krīzē jūs neejat gulēt ((tas ir- nepieņemt pareizo lēmumu*)* vārds krīze cēlies no grieķu krino, kas nozīmē –izlemt), tad no rīta, krīzē, kad jums jāceļas un jāiet uz darbu, jums būs divtik grūta krīze...

Astroloģijā galvenais spēks, kurš rada krīzes, liek pieņemt lēmumus ir Saturns- Laika un Kārtības valdnieks. Laiks mūs atkal un atkal atgriež pie tā ko esam vai neesam izdarījusi, kādus lēmumus esam vai neesam pieņēmuši. Tā attēlā mēs redzam, ka, piemēram, slavenā pusmūža (četrdesmitgadnieku) krīze ir tā pati pusaudžu krīze, tikai pa otram lāgam...

Arī pirmā krīze, kuru mēs apskatīsim šajā reizē, ir Saturna cikla pirmā ceturtdaļa- 7 gadu krīze.

Jebkuras krīzes ilgums ir ļoti individuāls un unikāls arī paša cilvēka dzīvē. Psiholoģijā izmanto vidējo krīzes ilgumu un laiku, taču astroloģija daudz precīzāk spēj noteikt tās laiku. Septiņu gadu krīze var ilgt vienu mēnesi, bet tā var ilgt arī veselu gadu!

Kas šajā vecumā ir svarīgākais?

Pirmo reizi mūžā cilvēkam ir jāpieņem nopietni lēmumi. Ja cilvēks** (dvēsele ir pieaugusi jau kopš dzimšanas, prāts nav pieaudzis, tādēļ šeit un turpmāk netiks lietots vārds bērns, bet gan cilvēks) pats nevēlas pieņemt lēmumu sākt mācīties skolā, tas tiek pieņemts viņa vietā. Cilvēks saskaras ar pieredzi: ja es pats neuzņemšos atbildību, man piespiedīs to izdarīt. Situācija pārņems varu pār mani, ja es nerīkošos pats. Kāds varenāks spēks- vecāki, pieaugušie pieņem lēmumu un man ir tas jāpilda. Visi taču atceras, ka tas skan- man ir jā-iet skolā! Prievārds jā turpmākajā dzīve parādīsies aizvien biežāk un biežāk, un tieši šajā- septiņu gadu krīzes laikā mēs varam izveidot pirmo konstruktīvo pieredzi sastopoties ar šo jā...

Tiem, kuri uzauguši ģimenēs, kurās no mazotnes tie šis prievārdiņš lietots, tas nebūs nekas jauns. Būs jau pierasts... Taču tiem, kuri audzināti brīvāk, tas var būt īsts šoks. Tiek konstatēts, ka dzīve bez mammas, bez tēta gādības dažās stundas diena ir tik grūta. Tieši vecāku veselīga attieksme šīs krīzes laikā ir galvenais pamats turpmākās dzīves (īpaši trīsdesmitgadnieka vecumā-skat. attēlu) izvēlēm. Atbildības sajūta ir tēva kompetencē. Tieši viņš ir tas, kurš ar savu uzvedību, piemēru un audzināšanu spēs vai nespēs parādīt, ka var konstruktīvi pārvarēt grūtības. Tieši viņam ir jānosprauž robežas- kur beidzas vecāku (pieaugušo) pienākumi un kur sākas paša cilvēka pienākumi.

Taču pieņemt lēmumu- mācīties skolā jau nav grūti, grūti ir pie tā turēties... Cilvēks sāk saprast, ka par katru lēmumu ir arī jāatbild. Uz skolu ejot, bieži jāceļas agri, jāmācās mājas darbi, pareizi jāuzvedas un vēl tik daudzi, daudzi noteikumi...

Te nu laiks vecāku gudrībai lai novestu cilvēku pašu pie atziņas, ka izpildīt pienākumu ir dabiski un izdevīgi. Ir jāizjūt sekas, citādi neviens nav kļuvis apzinīgs.

Šīs krīzes laikā cilvēks apzinās, mācās kā būt izlēmīgam. Ja neiemācās, tiek iestrādāts modelis, ka lēmumus pieņem kāds cits...

Šajā krīzē notiek cilvēka emocionāla atdalīšanās arī no mammas (Mēness augošais 1. ceturksnis). Tas nav viegli, taču tas ir neizbēgami. Tā, protams, ir krīze arī mammai, ja tā pārāk pieķērusies savam mazajam.

Krīzes ilgums tagadējiem septiņgadniekiem. Atgādinu, ka septiņi gadi ir vidējais krīzes vecums!

Piemēram, ja cilvēks dzimis 2000.g. jūlijā, novembrī un 2001.gada aprīlī:
krīze 2007.gada augusts

Dzimis 2000.gada augustā, septembrī, 2001.gada aprīļa beigās un maija sākumā:
krīze 2007.gada septembris.

Dzimis 2001.gada maijā:
Krīze no 2007.gada septembra līdz- 2008.gada jūlijam.

Atpakaļ