Metaforas

Subjektīvais mūsu spriedumos

Astrologi pastāvīgi izmanto metaforas. Patiesībā astroloģija pati par sevi ir metaforiska valoda. Kaut vai zodiaka zīmju simbolika- tie ir ļoti iztēli iedarbinoši tēli, līdzības. Metafora pamodina izteiktā, dzirdēta vai lasītā vārda noskaņu.
Mēs varam tikai iedomāties kādas asociācijas bija senajiem astroloģijas veidotājiem, lūkojoties debesīs. Toreiz tās naktī bija daudz spožākas, jo nebija nekāda mākslīga apgaismojuma.
Kā vispār rodas jauni nosaukumi, apzīmējumi. Vispirms no iztēles, no nekā, no tukšuma, kura dzimst līdzība, kura balstās uz sajūtu. Kā vecāki dod bērniem vārdus vel pirms tie dzimst?
Mēs varam tulkot horoskopu burtiski. Bet tas var kļūt tik nopietni, ka jau ir smieklīgi. Piemēram, ja mēs sakām, ka kāds ir Vēzis vai Mežāzis. Vai tad pirmajam ir spīles un otrajam ir ragi un aste?
Mēs dabiski pārejam uz līdzībām, uz metaforām, pat ja domājam, ka visu kontrolējam ar kreiso smadzeņu puslodi. Taču mēs redzam pasauli vienmēr ar abām acīm un uztveram to ar abām smadzeņu puslodēm.
Emocijas ir subjektīvas (mīlestība , būdama „akla” starp citu, arī). Tādēļ lai izteiktu emocijas, mums gandrīz nav iespējams izvairīties no metaforām. Daudzi lielie darbi ir piesātināti ar līdzībām, jo ir sajūtas, kuras burtiski nav iespējams nemaz aprakstīt.
Caur līdzībām astrologs var aprakstīt neaprakstāmo. Tas, kas ir subjektīvs gandrīz nekad nav aprakstāms objektīvos terminos (lai gan psiholoģija visiem spēkiem izmisīgi mēģina to izdarīt). Astroloģija šim mērķim izmanto astroloģisko simbolismu.
Kas ir vissvarīgākais astroloģijā? Patiesība- Gaisma- Jēga.
Ja astrologs spēj nodot šīs lielās lietas cilvēka apziņai, viņš piešķir viņa dzīvei jēgas kodolu. Taču, tad kad mēs sākam skaidrot ar prātu dvēseliskus procesus, mēs kļūstam piezemēti un zaudējam lielo kopīgo noskaņu. Tādēļ subjektīvas sajūtas, līdzības ir labāks veids ka nodot to, ko ar loģisko pratu nav iespējams noformulēt.
Savulaik man konsultācijas laikā patika zīmēt visādas līnijas un apļus. Daži klienti ļoti lūdza man tos viņiem atdod. Tajos laikam kaut kas svarīgs bija…
Citreiz esmu dziedājis lekciju laika lai nodotu noskaņu. Diemžēl ne tik labi atceros dzeju- tā noteikti arī biezi iederētos…
Savulaik K.G. Jungs teicis: "Arhetipisks saturs izpauž sevi galvenokārt, metaforās.". Mēs astroloģijā strādājam ar arhetipiem.
Viena astrologu konferencē kāds norvēģu astrologa lekcijas tēma saucās „Aukstais piens”. Mani tas uzreiz uzrunāja, jo sajutu noskaņo, ko nevar nodot ar sausu ” Mēness un Saturna aspekti” nosaukumu.
man uzreiz acu priekša bija skumjš mazulis, kuram ir auksta mamma u.t.t.
Astroloģiskie simboli nav izstrādāti tā, lai tie būtu pilnībā burtiski iztulkojami. Bez līdzībām neiztikt. Tādēļ astrologiem nevajag par varītēm mēģināt savu mākslu padarīt par sausu objektivizētu zinātni. Taču vienai daļai no mums vilina šāda perspektīva, jo liekas, ka tad mūs vairāk cienīs, sauks par zinātnei piederīgākiem…
Svarīgas dzīves lēmumi netiek izvēlēti racionāli: drīzāk kaut kas lielāks un varenāks ir izvēlējies mūs tam. Daudzi no mums atskatoties secina, ka tas bija kaut kas liktenīgs, kas pagrieza mūsu dzīvi noteikta virzienā, nevis objektīvi apdomāts mūsu lēmums. Mēs jau mēdzam visu objektīvi apdomāt, bet lēmumus pieņemam… subjektīvi.
Jungs atkārtoja, ka "pirmās zināšanas par psihiskajiem likumiem un kārtību tika atrastas zvaigznēs", bet, kad šī "pieredzes sfēra kļuva par zinātni, astroloģija kļuva par astronomiju". Kad astronomijas objektīvās zināšanas nošķīra subjektīvo iztēli par debesīm, tika samazināta cilvēka spēja izjust Kosmosa veselumu un integritāti.
Klasiskajā astroloģijā katrai planētai no piecām ir dienas un nakts valdījums. Tātad tie ir vienlīdz svarīgi. Dienas valdījums izpauž objektīvo, nakts valdījums- subjektīvo planētas dabas daļu. Un tā ir ar visu!
Nakts zvaigžņotās debesis ir mūžīga un pastāvīgi pārliecinoša pieredze pasaulē, kas ir daudz lielāka par mūsu izpratni: zvaigžņotās debesis ir ārpus mūsu prāta, bet tā raisa mūsu iztēli. Tad, kad mēs apbrīnojam debesis, mēs godinām saprātu, kas ir daudz lielāks par mūsu pašu, un līdzdarbojamies ar gara noslēpumu un svētumu, kas atdzīvina kosmosu. Astroloģija šādā gadījumā godina dievišķo pirmsākumu, kurš ir redzams katru nakti zvaigžņotajās debesīs.

Un mazāk satrauksimies par racionālistiem, kuriem nav acu, lai saskatītu metaforiskas līdzības, lūkojoties debesīs. K.G, Jungs rakstīja: „Patiesi svarīgos psihiskos faktus nevar ne izmērīt, ne nosvērt, ne redzēt mēģenē vai mikroskopā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka tie ir nenosakāmi, citiem vārdiem sakot, tie ir jāatstāj cilvēkiem, kuriem ir iekšēja sajūta, kā krāsas ir jāparāda redzīgajam, nevis aklajam.”

Novēlu ikvienam, kurš šo izlasīja līdz beigām, nepārstāt brīnīties!
V.Lūriņš/Z.Liepiņš
Tu, kas gribi cīnīties,
neizmirsti brīnīties!
Laiku laiki mīlēs tos,
Brīnumus, kas īstenos.
Kamēr slotai lapos kāts,
Dzīvos mūžam bērna prāts!

Atpakaļ